Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien, staigājot pa āru, pieķēru sevi vēlamies, kaut būtu jau februāra beigas, vai marta sākums. Man patika šīs divas nedēļas visai kvalitatīvās ziemas, un nupat ir īstais mirklis, kad iestājusies sāta, nevis pārsātinājuma sajūta. Ir gari, melni vakari, ir slīpa, izkliedēta gaisma īsajās dienās, ir sniegs, ir mērens sals, un ir ļoti labi.
Taču no domas, ka tas viss (turklāt kombinējoties ar daudz neciešamākam parādībām) turpināsies vēl četrus, ja ne piecus mēnešus, kļūst fiziski ļoti slikti.

Es neteiktu, ka "Agora" ir dikti dižena filma - gan kā mākslasdarbs, gan kā vēsturisku notikumu atainotāja. Normāls, profesionāls, korekts darbs, tas gan. Un tomēr man šķistu ļoti pareizi to iekļaut gan vispārizglītojošo, gan - jo īpaši - dažādu svētdienas skolu obligātajā programmā četrpadsmitgadniekiem-piecpadsmitgadniekiem.