Kurvjzieža kontemplācijas

Ciba, es tevi mīlu, šajā dzīves posmā vairāk nekā jebkad pirms tam. Es mīlu jūsu cepienus par sūdiem štruntiem, mīlu cīņas par taisnību, mīlu atskaites par iepirkumiem un radu apciemojumiem, par bērnu purkšķīšiem, vēmeklīšiem un pirmajiem solīšiem. Mīlu stāstus par uzziedējušajām silpurenēm, atlidojušajiem stārķiem un rakstāmajiem bakalaura/maģistra darbiem.
Mīlu ēdienu receptes, mīlu Endomondo fiksētos skrējienus un atspiedienus. Mīlu noskaņās, pārdomas, izlasīto, redzēto, dzirdēto, pārdomāto.
Lūdzu, palieciet, runājiet, piedzīvojiet,rakstiet.

Esmu emocionāli nogurusi. Mazliet. Atvadoties no draugiem ar frāzi "Tiksimies - cerams, ka ne atkal bērītēs, un vispār: tiksimies biežāk, kamēr cits citam esam, labi?", vērojot savu un citu dzīves, rēķinot perspektīvas, utt.
Šis ir skarbs pavasaris.