![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir viena domāšanas klišeja, no kuras es, cik spēdama, cenšos izvairīties - apgalvojumi, ka kaut ko ir iespējams saprast tikai noteiktās vecuma robežās, vai ar noteiktu dzīves pieredzi. Par to, cik aplami ir uzskatīt, ka "divdesmitgadnieki (vai tīņi) nav spējīgi saprast x, to saprot tikai cilvēki pēc 30 (40) gadiem" es pati esmu pārliecinājusies vairākkārt. Jauns, gudrs, ar empātiju apveltīts cilvēks pilnīgi saprot arī tādas parādības un to kopsakarības, kuras pats nav piedzīvojis, drīzāk cilvēkiem būtu jābaidās, ka līdz ar vecumu var pieaugt stereotipiskums domāšanā un uztverē - un nereti arī pieaug.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.
Līdz ar to arī uzdrošinos apšaubīt, ka nav iespējams identificēties ar tāda cilvēka izjūtām vai domu gaitu, kura pieredze radikāli atšķiras no tavējās, un ar to es domāju gan maternitāti/paternitāti, gan dzimuma un seksuālās orientācijas noteikto pieredzi.
Neticiet, mīļie, tiem, kuri saka, ka kaut ko nevar saprast, ja tev ir/nav bērni, vai tu esi/neesi sieviete/vīrietis, zils gaisa balons utt. Viņiem nav taisnība. Kaut ko nevar saprast tikai tad, ja pietrūkst iztēles un empātijas. Vai prāta.