Kurvjzieža kontemplācijas

Šīrīta skrējienā konstatēju (tas gan nav nekāds pārsteigums), ka, ja kādu nedēļu skriets ar mērķi "turēt tempu", kam komplektā līdzi nāk pornogrāfisku skaņu dvešana, tad pēc tam, atlaižot grožus un ļaujot sev kusēties tik ātri, cik gribas, iestājas eiforisks vieglums un nemanot tiek noskriets divreiz vairāk nekā iecerēts.
Vispār Maskačka ir daiļa šajā gadalaikā. Pīlādži, kastaņi, asteres un čigāni...

Nez, vai senākos laikos biktstēviem bija pār cilvēku prātiem tikpat biedējoši neierobežota vara kā mūsdienās psihoterapeitiem?