Kurvjzieža kontemplācijas

Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".

Ā, un ja kas, man riebjas labi domātie komplimenti par "vīrišķīgi loģisku domāšanu" utml., ko reizēm abu dzimumu personas izsaka sievietēm. Es esmu piedzimusi ar sievietes ķermeni, un visu, ko es daru, (arī saku vai domāju), es daru, saku un domāju, būdama sieviete. Brīdī, kad es rēķinu matemātikas uzdevumus, analizēju zinātniskus tekstus vai plānoju stratēģiju, tā joprojām esmu es, sieviete, nevis kaut kāda mītiskā "personības vīrišķā daļa", tas mīklainais, inkubam līdzīgais dēmons, kuru Freids ar Jungu savulaik palaida psihologu diskursā.