Kurvjzieža kontemplācijas

Un atkal Malaysia Airlines.

man beidzot parādās kaut kādi nīkulīgi daddy issues. Tā kā esmu agri zaudējusi tēvu, man pieklātos iemīlēties par sevi stipri vecākos vīriešos, kas man absolūti nav raksturīgi, jo kaut kādu seksuālu interesi tomēr spēju just tikai pret savas paaudzes pārstāvjiem.
Taču šajā sarežģītajā dzīves posmā, sauksim to tā, esmu sākusi ilgoties pēc aseksuālas komunikācijas ar kādu vecu, viedu guru, tā lai viņam ir ap 80 gadu, apgarotas krunkas, var būt filozofijas profesors, katoļu priesteris, budistu mūks, vai kas tamlīdzīgs.
Tomēr, stingri ņemot, tā varētu būt arī vieda večiņa.

Un, ja vēl par to lidmašīnu, noliekot malā baltvīna glāzi - sasodīts, es tikai ļoti ceru, ka tajā nelidoja mūsdienu princis Ferdinands. Es esmu gļēva, es gribu, lai tas apstājas pie 300+ svešām nāvēm kaut kur augstu debesīs.

U un A ir atgriezušās no Gruzijas. Kad Ceļojumudievs viņas bija aizvedis līdz Poti, kur pēc 2008.gada bombardēšanas vēl nekas īsti nav atjaunots, viņas bija klīdušas, fotografēdamas visādus apdrupušus peminekļus, līdz kāds možs gruzīnu tēvocis gandrīz pārplīsis no smiekliem - kaut kādas ārzemnieces un fotografē Poti, Dieva un cilvēku pamesto nabaga pilsētu. Uzzinājis, ka ārzemnieces ir no Baltijas (sestriiiiiii!!!!), tēvocis viņas steigšus sasēdinājis sava mašīnā, izvadājis pa pilsētu un tās tuvējo apkārtni, ceļā nenogurdināmi stāstīdams par katru māju, koku un akmeni, pa starpu sazvanījis savus draugus (viens atsaucies un drīz bijis klāt, lai pievienotos tostu saukšanai par godu tautu draudzībai), uzsaucis daiļajām dāmām restorānkuģī saldējumus, kafiju ar ledu un daudz visādu desertu (no hinkaļiem un čačašuli viņas 50 grādu karstumā bija atteikušās), aizvedis līdz autoostai, nopircis viņām biļetes uz nākamo galamērķi un pēcāk atsūtījis īsziņu "vi takie xoroshie zhenshini, budte schastlivi".
Es jau jums kaut kad teicu, ka vajag braukt uz Gruziju.