Kurvjzieža kontemplācijas

Nesen nodomāju, ka Latvijā ir paliels bars blogojošu un citādi virtuāli aktīvu psihoterapeitu, kas visi ir:
a) vīriešu dzimuma;
b) cenšas būt popsīgi, pozējoši, provocējoši;
c) nepārprotami ir ar putniem galvā, un tie viņu putni ķērc baisās nebalsīs.

Sakarīgākais šajā plejādē man šķiet god. Utināna kungs (http://sapnupardeveji.blogspot.com/), jo viņam pagaidām esmu novērojusi tikai vienu mežonīgu un nesavaldāmu kaislību - ar kritiskās domāšanas zobenu sakapāt daudzgalvaino ezotēriskās tumsonības pūķi. Tas ir visnotaļ simpātisks mērķis, tāpēc esmu gatava piedot šim patīkamajam kungam tos zināšanu robus, kas mēdz vīdēt viņa aizspriedumos pret filozofiju un sociālajām zinātnēm.
Lasīsim, redzēsim. Varbūt nekas baisāks neatklāsies un latviešu psihoterapija (vismaz tās maskulīnā daļa) mazliet reabilitēsies manās acīs.

Kā lai iedabū kaķus iekšā? Jo tad, kad es izeju ārā viņus sasaukt, es turpat arī palieku un bužinu murrājošos, zālājā vāļājošos laimespilnos ķermenīšus, kamēr gaiss ir piena siltumā un smaržo pēc svaigas zāles, kurā tūdaļ parādīsies rasa. Svīres vēl medī, vārnas paklusām audzina bērnus, tīteņi un vanagzirņi zied. Brīži, kad gribas, lai dzīve ilgst bezgalīgi.