Kurvjzieža kontemplācijas

Interesanti vērot, pēc cik līdzīgiem principiem notiek ienaidnieka tēla veidošana un demonizēšana gan starpvalstu, gan starppersonu konfliktos. Piemēram, spekulācijas ap bērniem, lai uzkurinātu sevī un apkārtējos "taisnīgo sašutumu" un uzturētu gatavību cīņai. Gan viduslaiku raganas, gan mūsdienu sātanisti viņiem piedēvētajos rituālos upurē (dažreiz arī ēd) zīdaiņus, antisemītu mitoloģijā ebreji piesūcina macas kristiešu bērniņu asinīm, putinistu blogos turpina klejot feikais "uzšķērstās grūtnieces" fotoattēls; manos pamatskolas laikos, kas sakrita ar Afganistānas kara skarbāko fāzi, tika stāstīts par to, kā amerikāņi izkaisa mīnētas rotaļlietas, kuras sakropļo un nogalina afgāņu bērnus - nemaz nebrīnījos, 25 gadus vēlāk Hāleda Hoseinī grāmatā "Tūkstoš sauļu mirdzums" izlasīdama, ka šo pašu rīcību amerikāņi piedēvē krieviem.
Vārdu sakot, ja jums ir ļoti, ļoti svarīgi, lai apkārtējie izjūt riebumu un naidu pret kādu, kurš jums kādu iemeslu dēļ nepatīk, droši izplatiet baumas, ka viņš (vai viņa, lai būtu vēl šausmīgāk) nīst bērnus. Noteikti saņemsit empātisku atbalstu. Varbūt pat licenci nogalināt.

Nesaprotu, kur palika šodiena. Bieza, slapja migla un tajā iezīmējas dažas vietas, kur biju iegājusi, daži laika nogriežņi, dažas sarunas. Un tas viss? Un nu jau drīz atkal varēs iet gulēt?