Kurvjzieža kontemplācijas

Pateicoties Cibai, tikko sapratu, kā ir tad, ja cilvēks ļoti gribētu būt labs, iecietīgs un augstsirdīgs, bet viņam it bieži nesanāk, jo viņš ir par dumju. Dažiem nesanāk tāpēc, ka temperaments neļauj, bet citiem tāpēc, ka prāta trūkums.

Celtnieki vai remontmeistari manā dzīvoklī nav bijuši pārak rūpīgi. Tualetes grīda ir vairākus centimetrus zemāka nekā gaitenī, bet starp tualetes stenderēm un gaiiteņa grīdu ir divas apmēram divu pirkstu platuma iedobes. Kreisajā no tām jau gadiem mitinās zirneklis. Iespējams, iedobe ir senas un cienījamas zirnekļu dzimtas majorāts. Zirneklis (vai visa viņu ģimene) sekmīgi medī zvīņenes un drozofilas. Nezinu, no kā viņi pārtiek periodos, kad zvīņenes izķertas un drozofilas izmirušas, taču senai dzimtai noteikti ir kādi savi uzkrājumi, lai dienišķā iztika nebūtu jāpelna tikai sūrā darbā.
Lūk, un ikreiz, kad es mazgāju tualetes grīdu, zirneklis pēc dažām minūtēm iznāk no iedobes, ar riebumu cilādams kājas, izvalba visas savas astoņas acis, un viņa stājā ir skaidri jaušams ālējošos kaimiņu uzmodināta krievu pensionāra nīgrums: "Čo eto za bezobrazije, ja sprašivaju, a?"

Something's gotten hold of my heart
Tearing my soul and my senses apart
Something's gotten into my life
Cutting its way through my dreams like a knife

Turning me up and turning me down
Making me laugh and making me frown