Kurvjzieža kontemplācijas

Celtnieki vai remontmeistari manā dzīvoklī nav bijuši pārak rūpīgi. Tualetes grīda ir vairākus centimetrus zemāka nekā gaitenī, bet starp tualetes stenderēm un gaiiteņa grīdu ir divas apmēram divu pirkstu platuma iedobes. Kreisajā no tām jau gadiem mitinās zirneklis. Iespējams, iedobe ir senas un cienījamas zirnekļu dzimtas majorāts. Zirneklis (vai visa viņu ģimene) sekmīgi medī zvīņenes un drozofilas. Nezinu, no kā viņi pārtiek periodos, kad zvīņenes izķertas un drozofilas izmirušas, taču senai dzimtai noteikti ir kādi savi uzkrājumi, lai dienišķā iztika nebūtu jāpelna tikai sūrā darbā.
Lūk, un ikreiz, kad es mazgāju tualetes grīdu, zirneklis pēc dažām minūtēm iznāk no iedobes, ar riebumu cilādams kājas, izvalba visas savas astoņas acis, un viņa stājā ir skaidri jaušams ālējošos kaimiņu uzmodināta krievu pensionāra nīgrums: "Čo eto za bezobrazije, ja sprašivaju, a?"