Kurvjzieža kontemplācijas

Karš kaimiņos man izraisa šausmas un nelabumu. Nē, es nedomāju, ka Krievija var iebrukt Latvijā vai jebkurā citā no mazajām NATO dalībvalstīm ("na to arī viņš ir NATO, ka viņam neviens neuzbrūk", kā reiz 90.gados teica kāds humorists), šāda iespēja ir pielīdzināma pēkšņai asteroīda eksplozijai Zemes atmosfērā, t.i., izslēgt to nevar, taču rēķināties ar to ikdienā arīdzan būtu pret veselo saprātu.
Es baidos par ko citu - par to, ka bezgalīgais, neremdināmais naids, kas uzsprādzis Ukrainā starp "krieviskajiem" un "rietumnieciski-ukrainiskajiem" var uzsprāgt arī Latvijā. Milzīgā naida bumba. Īstenībā pat katrs pret valdību (zagļi, pederasti un taukumūļi, kuru dēļ mēs dzīvojam ārkārtīgi nabadzīgi, aha)vērstais interneta komentārs ir milzīga naida bumba ar laika degli, kuru var detonēt bezgala daudz nejaušību. Detonēt pavērsušos kādā noteiktā virzienā: pret latviešiem, pret krieviem, pret liberastiem, konservatīvajiem, proeiropeiskajiem, prokrieviskajiem, proamerikāniskajiem, nu labi, pret žīdiem laikam vairs nē, tas tā kā noiets etaps, bet ej nu sazini.

Visādi citādi es mazliet ciešu no pazeminātas ķermaņa temperatūras un viļņveidīgi uzplaiksnījoša iekaisuma augšējos elpceļos un deguna dobumu labirintā. Nepatīkami ziniet.
Pavasaris.