Rudens ienāk garšās un smaržās caur neuzbāzīgu sīvumu, kas piejaucas visam jau esošajam. Mazliet citāds virsmas spraigums kabača miziņai, tikai nedaudz dzestrāka rasa un migla no rītiem, spožākas zvaigznes un dzidrāka tumsa vakaros. Stiprāk savelk tanīni sarkanvīnā un aronijās, gribas citas garšvielas gaļai. Pieglaudies mīļotam plecam, un ieraugi logā tumšzilas, nevis zilganpelēkas debesis. Pamīlējies, un vasaras bezrūpības vietā ir rudenīga aizmiršanās. Ne labāka, ne sliktāka, bet pavisam cita.
30. Augusts 2013
Un tomēr es aizbraukšu uz Damasku, Bagdādi, Kabulu, Kairu (viņa griežas, viņa griežas, viņa griežas).