Mani atkal ir ķērusi Sērga, tas nozīmē, ka iekaisusi rīkles un aizdegunes aizmugurējā sieniņa, vārīgākā, iespējams, mūžam jēlā vieta manā ķermenī. Možais mikroorganisms (lieku 9:1, ka vīruss, nevis baktērija) izsaucis vieglu tūsku visā ķermeņa augšdaļā, jo īpaši sejā un kaklā, piebriedinājis limfmezglus un asaru dziedzerus, sīkām čūliņām noklājis augšējo elpceļu gļotādas.
Izskatos 10 gadus vecāka, dzeru Melno Balzamu (neticēsiet, bet tiešām palīdz) un ienīstu visu dzīvo.
Reizēm es domāju, kas gan atšķir augustus zemēs, kur man augusti patīk, un šejienes augustus, kas man tā kā patīk, tā kā nē. Un esmu sapratusi, ka saules un smaržu piesūcinātie augusti Armēnijā, Gruzijā, Dienvidfrancijā, Itālijā, Horvātijā, Ukrainā ir absolūti barokāli, ar nelielu ekspresionisma piešprici. Viss ienākas, auglība kulminē, tu ļimsti zem vīģēm, vīnogām, kukurūzas, zodz laukmalēs tomātus, tev uzmācas arbūzu pārdevēji. Lai kur tu apmestos, iesvīdušas mājsaimnieces konservē, marinē, blendē un sutina, smaržīgu garšaugu mākonī tītas, pakšķēdami birst āboli, vīri elsdami vāc ražu, bet pāri visam laistās žilbinoši zila debess, jūras kunkst siltas un sāļas, agri tumstošajos vakaros var dzert jauno vīnu zem zvaigžņotām debesīm, peldēties saulrietā, fertilitāte ir savijusies ar erotiku kā divas riestojošas čūskas, kā DNS spirāles, tā vien gribas visu apgleznot vīģu un akanta lapām.
Pie mums savukārt augusts ir tīrais Baltijas, jo īpaši Rīgas, jūgendstils - viss pelējuma pelēks un zaļš, viss melanholisks un slapjš, ja ir kāds anticiklons, tas smaržo pēc rudens, mājsaimnieces un šoferi dzied šlāgerus, meži ož pēc sūnām un mētrām.
Bet es domāju par eitanāzijas legalizēšanu.
Ā, un vēl šejienes augustos es vienmēr domāju par kaut ko potenciāli radošu un nekad nerealizētu. Par savu dējamspraugā iestrēgušo Opus_Magnum. Par detektīvromānu,kurā mazgadīga prostitūta nogalina slavenu psihoanalītiķi (vai otrādi), bet notikušo atšķetina kāda vakarskolas psiholoģijas un kultūras vēstures skolotāja. Par vēsturisko romānu, kura protagonista prototips ir Ābrahams Kunce, un citu, kurš veltīts Bazīlija Plīnija laikam. Par jūgendstila jaunuvi Augustīni, un vēl daudzus, daudzus citus.
tik tikko piedzīvoju spontānu caurejveida šopingu, kas mani pašu nedaudz pārsteidza un gandrīz apkaunoja.
Gāju uz aptieku nopirkt laringospreju, bet pa ceļam iegādājos:
1)podiņu spico piparu (Ls 1,40),
2) podiņu istabas efeju (Ls 0,90);
3)krieviski puķaino vilnas lakatu (Ls 7, pirms atlaides - Ls 14);
4)džinsu ķiteļkleitu (Ls 14);
5) puķainus čigāniešu brunčus (Ls 7, bijuši Ls 23);
6) tumšzaļas, piegulošas bikses (neminēšu cenu, joprojām slikti).