Kurvjzieža kontemplācijas

Pasūtīju internetveikalā hulahupa riņķi (joprojām esmu par resnu šai vasarai), rīt varēšot iet pakaļ, tagad laikam laiks pie miera.

...un tad no nīstand, pateicoties aorista konstrukcijai ar vēlējuma izteiksmi, sanāk nabāšand, es vēroju šo pārvērtību ceļu uz tāfeles, un tajā brīdī es to pat saprotu, kā tur tās saknes modificējas un līdzskaņi mijas. Bet tad nāk nākamie vārdi un sastājas vārīgās piramīdās, vieni, otrie, trešie, līdz es apjūku, paklūpu, uzgrūžos kādai no tām. Un tad ir viens brīdis, kad visas tās piramīdas sabrūk neglītās čupās, skanīgie persiešu darbības vārdi, šņākdami un svilpdami birst pār mani, nomainījuši līdzskaņus un patskaņus, apģērbus un DNS, bet es zem tās čupas šņukstu, neko vairs nesaprazdama.

*
Vasara joprojām ir lieliska, tik diet un gavilēt, diet un gavilēt.
*
Man ir morāls pienākums aizbraukt uz Alžīriju. (Tur klīst daudz francūžu, kas atvaļinājumā atskrējuši nogrābstīt vecmāmuļas kapiņu, vai ne?)
*
Gribu nopirkt mirti. Man šķiet, ka man patiktu. Un piestāvētu, ha.