...un tad no nīstand, pateicoties aorista konstrukcijai ar vēlējuma izteiksmi, sanāk nabāšand, es vēroju šo pārvērtību ceļu uz tāfeles, un tajā brīdī es to pat saprotu, kā tur tās saknes modificējas un līdzskaņi mijas. Bet tad nāk nākamie vārdi un sastājas vārīgās piramīdās, vieni, otrie, trešie, līdz es apjūku, paklūpu, uzgrūžos kādai no tām. Un tad ir viens brīdis, kad visas tās piramīdas sabrūk neglītās čupās, skanīgie persiešu darbības vārdi, šņākdami un svilpdami birst pār mani, nomainījuši līdzskaņus un patskaņus, apģērbus un DNS, bet es zem tās čupas šņukstu, neko vairs nesaprazdama.