Kurvjzieža kontemplācijas

Jau iepriekš ļoti atvainojos visiem (nojaušu, ka daudzajiem) tiem, kuru klimatiskās jūtas šis ieraksts varētu aizskart, bet man šodien ir diezgan maz sanācis padarīt pie datora, jo visu dienu esmu izdomājusi dažādus iemeslus iešanai ārā, skraidelējusi apkārt, dungodama "Lai laime nepāriet" un jutusi patiesu baudu no tā, ka beidzot ir silts. Zinu, ka vairumam cilvēku ir citādi,bet man šāda temperatūra atbrīvo visas enerģijas rezerves, pat skriet varu ātrāk - laikam organisms konstatē, ka nav vairs nepieciešamības būt taupības režīmā, lai nenosaltu, ja kļūs vēl par dažiem grādiem aukstāks.
Esmu ļoti dzīva un visai laimīga.
Ceru, ka rīt laiks būs līdzīgs.

Mani kaķi ir tikpat lielā mērā polāro mitreņu antipods kā es pati. Šarlote visu dienu drasē pa pagalmu, knapi uz nakti iedabūju iekšā, savukārt Emīlija pārvietojas no palodzes uz palodzi līdz ar sauli. Tagad beidzot atkritusi zem lampas, baidos pataustīt kažociņu, pa gabalu izskatās, ka tas viegli kūp.

Šodienas atklājums: suši, ko tirgo Birznieka-Upīša ielas kioskiņā, ir ēdami.