Kurvjzieža kontemplācijas

Šonakt sapnī es klīdu pa Afganistānu - skaistu un bīstamu. Dažus kilometrus no mana guļošā ķermeņa dega Rīgas pils. Tādi tie saulgrieži šogad.

Šodien manā makā notika brīnums - piecītis pārvērtās desmitniekā. Vairākas stundas biju pārliecināta, ka man nepareizi izdevusi atlikumu aptiekāre, pie kuras šorīt pirku herbastresu un citas mazefektīvas neirotiķu zālītes.
Kad aiztraucos uz aptieku, lai paziņotu šo faktu, aptiekāre ar aptiekas vadītāju manā klātbūtnē pārskaitīja kasē esošo naudu un paziņoja, ka viņām iztrūkuma neesot, pa vidam, protams, apberot mani ar komplimentiem par godīgumu.
Varbūt es nemaz nejūku prātā? Varbūt pie manis tiek darīti brīnumi? Ja es nolikšu uz palodzes glāzi ūdens, vakarā tajā būs vīns.
Bet varbūt tie ir Volanda triki, un liekais piecītis, pēc trim dienām pārvērtīsies sakaltušā dadža lapā?

Ja es kādreiz atrastu laiku un citus resursus antropoloģijas studijām, es noteikti gribētu pētīt faktorus, kas ļauj kādai reliģijai pārņemt lielākas ļaužu masas nekā citām. Ne tikai tāpēc, ka reliģiozitāte un spēja uz ticību, nepiemizdama man pašai, arvien ir valdzinājusi citos cilvēkos. Ne tikai, bet arī tāpēc.

Saule norietējusi, pilnmēness uzlēcis, nogulēt vasaras naktis šķiet tikpat grēcīgi kā nogulēt dienas.