Kurvjzieža kontemplācijas

Ja pēc šiem pieciem baisajiem mēnešiem neizturama sala un nepārejošajiem iekaisumiem visos ar elpceļiem saistītajos orgānos es nesaņemšu kompensācijai vasaru ar vidējo temperatūru +32 dienā un +25 naktī, es nekad vairs neticēšu nekādam metafiziskam taisnīgumam. Kosmoss ir ļauns, tukšs un ledains, bet to onkuli, kurš pieskandināja internetu, agru pavasari solīdams, vajag publiski nopērt citiem par biedinājumu.

Saruna ar māti pirms došanās kārtējā briesmu un grūtību pārpilnā ceļā.
Māte: - Ak, viss jau būtu labi. Bet es te šodien aprunājos ar Viktoru (māmuļas draugs, ASV latvietis), un viņš man teica: "jācer, ka nebūs tā, ka tieši šajās dienās NATO to Irānu nobombardēs". Nu, un kā lai es tagad naktīs guļu, ko?
Es (akcentētā bezrūpībā): - Ai, ne nu bombardēs, nekā! Un pat ja bombardēs, tad gan jau mūs kaut kā evakuēs.
Māte (pārejot uz Vispasaules Rūpju un Sāpju Grimasi): - Kurš jūs tur evakuēs, prom no visām pilsētām, kaut kur kalnos aizklīdušas?
Es: - Nu, ja būsim kalnos aizklīdušas, mēģināsim nemanāmi šķērsot Afganistānas robežu un lavīties mājās.
Māte (ar modušos cerību): - Jā, nu Afganistānā tie mūsu karavīri... Viņi vismaz latviski saprot...