Kurvjzieža kontemplācijas

Ahmeds, labais cilvēks, lai Visaugstais ar viņu, ir turējis vārdu un atsūtījis mums mūsu pases ar Irānas vīzām un vēlīgu atļauju ceļot pa šo krāšņo zemi visu pavasari, no marta sākuma līdz maija beigām. Bildītes gan ielīmējis tās neķītrās - bez lakatiem, laikam, lai būtu līdzīgāk kā pasē.
Sāku ticēt, ka patiešām aizbraukšu.

Diezgan reti, bet gadās brīži, ka man uznāk neizskaidrojams distancēts maigums pret cilvēkiem, nedaudz līdzīgs tam, kādu var izsaukt dzīvnieku mazuļi, tikai apzinātāks. Brīži, kad aiz citkārt kaitinošās rupjības, augstprātības, muļķības un paviršības, nepārprotami un skaidri redzams tikai vājums, nedrošība, bērnības traumas un vecuma krīzes, kas pelnījušas nevis nicīgumu vai norobežošanos, bet tikai empātiju, maigu, neiejaucošos, vērojošu empātiju.
Iespējams, ka tie ir pareizākie no maniem brīžiem, taču gaistoši gan kā acetons.