Diezgan reti, bet gadās brīži, ka man uznāk neizskaidrojams distancēts maigums pret cilvēkiem, nedaudz līdzīgs tam, kādu var izsaukt dzīvnieku mazuļi, tikai apzinātāks. Brīži, kad aiz citkārt kaitinošās rupjības, augstprātības, muļķības un paviršības, nepārprotami un skaidri redzams tikai vājums, nedrošība, bērnības traumas un vecuma krīzes, kas pelnījušas nevis nicīgumu vai norobežošanos, bet tikai empātiju, maigu, neiejaucošos, vērojošu empātiju.
Iespējams, ka tie ir pareizākie no maniem brīžiem, taču gaistoši gan kā acetons.
Iespējams, ka tie ir pareizākie no maniem brīžiem, taču gaistoši gan kā acetons.