Kurvjzieža kontemplācijas

Man lieliski sanāk nošķaudīt kaķi no palodzes.

Tikko nedaudz ultimatīvā tonī paskaidroju vienam no darba devējiem, ka mīla pret darāmo nav mans vienīgais motivators un, pieaugot darba apjomam, būtu jāpalielinās arī atalgojumam. Un, ka mūsu turpmākā sadarbība būs atkarīga no viņa atbildes.
Tagad sēžu ar lielisko sajūtu, ka mani vienlīdz apmierinās jebkura atbilde - gan tā, kura piedāvās vairāk naudas, gan tā, kura pedāvās nedaudz mazāk naudas, bet jūtami vairāk brīva laika.
Ho-ho! Kāpēc es sev šo sīko prieciņu liedzu agrāk?

Tagad tik nedarbnieciskā noskaņojuma spārnotai neuzrakstīt vēl kādu pārīti ultimātu/ atlūgumu.

Nu re, arī tirgošanās sākusies. Tagad tik neiekrist mīkstčaulībā un neaizmirst, ka man nav ko zaudēt, izņemot savas važas!

Otriem vergturiem tikko nosūtīju e-pastu ar veidlapu, kuras sadaļā "pasākuma līdzautori" biju ierakstījusi "Apollons un mūzas". Laikam jāiet gulēt. Rīt bez visa cita vēl dokumentu vākšana Irānas vēstniecībai, ak vai!