Kurvjzieža kontemplācijas

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesaka iziet no mājām tikai galējas nepieciešamības gadījumā, bet vislabāk - ieslēgties savā istabā un lēnām gaidīt nāvi. Bet, ja nopietni - kāds var paskaidrot, kurš un pēc kādiem principiem sastādījis šo absurdo sarakstu?

Reizēm mēģinu saprast, ar ko atšķiras brīži, kad man ir bail no nāves un brīži, kad nav. Pagaidām zinu vien to, ka šai atšķirībai nav nekāda sakara ar prāta stāvokli.

Divarpus kvartālus, kas mājupceļā bija ejami pa Ģertrūdes ielu, gāju pa braucamo daļu un jutu dziļu pateicību pret automašīnu un trolejbusu vadītājiem, kuri mani iecietīgi apbrauca, pat netaurēdami, kā arī dziļu nepateicību pret to arhitektu vai pilsētplānotāju, kurš savulaik izlēmis šo kvartālu ietves noklāt sīkajām betona flīzēm.
Ceru, ka drīz pāries drebulis kājās.
Kāpēc es šorīt neuzvilku gumijniekus?