Šarlotes rīta pastaiga ilga precīzi pusotru minūti, un tad mincītis pieglaustām ausīm un ieplestām acīm jau bija atpakaļ uz palodzes un lūdzās tikt mājās.
Sniegs vēl būtu pusbēda, taču tas vējš vienlaikus no visām pusēm...pretīgi, pretīgi, pretīgi.
Vienīgais labais, kas sagaidāms tuvākajās dienās - pāreja uz ziemas laiku, kas nozīmē gan vienu papildu stundu miegam naktī uz svētdienu, gan arī gaišākus rītus un mazāk mokošu celšanos visu tuvāko mēnesi.
Nekad neesmu sapratusi, kādēļ daži cilvēki uzskata par nepiedienīgu vienatnīgu nodošanos dažām nodarbēm, kuras nebūt nav primāri vērstas uz saskarsmes vajadzību apmierināšanu - dzert alkoholu, pusdienot, iet uz kino vai teātri...
Panoptikums mums uzspiež mākslotu ekstraversiju? Vai arī tās ir bailes no indivīdu pašpietiekamības kā potenciāla antisociāla noskaņojuma?