Pabeigusi tulkojamo darbu, trīcēdama kā zilcdesa, aizvilkos līdz vannasistabai un ierāpos dušā. Atgriezu karsto krānu līdz galam un gaidīju, kad vismaz daļēji atjaunosies mana asinsrite. Uz mirklīti prāta iezibsnīja doma, vai pie viena nenoskūt kājas, taču veselais saprāts atgādināja, ka šādos apstākļos jebkāds apmatojums ir saudzējams un pat kultivējams. Ja saņemšos izlīst ārā no mājas, būs jānopērk šņabis vai kas līdzīgs. Un jāturpina mēģināt izdzīvot.