Kurvjzieža kontemplācijas

Kā zināms, mēdz būt salds miegs un mēdz būt arī visu citu garšu miegi. Lūk, un tas, ko gulēju izgājušonakt, bija no sāļi skābajiem. Tāds dziļš un nepārtraukts, un no rīta puses cauri paspīd apjēga, ka varētu jau tā kā mosties un celties, nu bet nafig, un tad tu guli tālāk, līdz beidzot arī mosties, viegli iepīcis, smagiem plakstiņiem un urīnpūsli, drusku aiztūkušu degunu un čerkstošu balsi. Bet aiz acu āoliem un ausu dzīlēs vēl nosēdušās sāļi skābas miega kripatas, un netaisās uzsūkties ne pusi dienas.

Un vēl par to, kāpēc ir forši būt slaidai - jo tad tu vari karstā vasaras dienā uzvilkt piegulošu kleitu kā vienīgo apģērba gabalu, bez kādas tur apakšveļas un izskatīties sasodīti labi.

Savulaik, strādādama valsts pārvaldē, biju savākusi (savā un kolēģu pieredzē) pārrakstīšanās kļūdu kolekciju, kurām bija izdevies izsprukt garām dažādu vizētāju modrībai un nokļūt oficiālos dokumentos, padarot jautrāku kādu VSS, vai pat MK sēdi.
Labu laiku pirmajās vietās gozējās Saeimas Kārības Rullis un Pisonības likums - pēdējais gan dikti sens, vēl pirms Tildes spellčekeru ēras.
Pēdējā Ieslodzījuma Iestāde tiem pievienojusi bērna košanas atvaļinājumu un dzimumu līdztiesības vicināšanu.

Jaunībai piemīt tikai viena īstena un apskaužama vērtība, un tai nev nekā kopīga nedz ar veselību, nedz ķermeņa eksterjeru. Tā ir brīnišķā iespēja ik gadu piedzīvot un uzzināt ko jaunu, kas kvalitatīvi maina tavu pasaules ainu, nevis tikai kvantitatīvi papildina informācijas bagāžu.
Un ja ar ķermeni tu vari visu ko pasākt, un praktiski jebkurā vecumā saārstēt aknas, uztrenēt muskuļus, nostiept ādu, būt skaistāks, veselāks, naivāks un neprātīgāk samīlējies kā savos sešpadsmit vai divdesmit, tad iespēja šogad ieraudzīt pavisam citu pasauli, nekā pērn ir neglābjami zudusi.

Viens no derdzīgākajiem japīšu un vairs ne tik jauno karjeristu žargonvārdeļiem ir izaicinājums. Tas parasti tiek izrunāts, atšiepjot zobus platā kvaziamerikāniskā smaidā. Mums, jaunajiem kapitālisma celmlaužiem, nav problēmu, nav nepatikšanu, mēs nesabrūkam un neatzīstam, ka nu ir sūdi, mēs, pozitīvās domāšanas sazombētie vonnabī amerikāņi, visur saskatām izaugsmes iespējas, mēs esam lasījuši Deilu Kārnegiju un gājuši uz NLP kursiem, mums katra šaize ir izaicinājums!
Lūk, ja manā vietā būtu īstena Uzvarētāja, viņa, atgriezusies mājās un atrazdama kaķa apvemtu dīvānu, neķertu pēc lupatas, krieviskas rupjības zem deguna šņākdama. Viņa iestarotos kā kinozvaigzne L'Oreal šampūna reklāmā. Jo te taču ir reāls izaicinājums arī šovakar pierādīt, ka esmu ideāla mājsaimniece, vai ne?