Kurvjzieža kontemplācijas

Tas, protams, nav diez cik oriģināls vērojums un atzinums, bet nevaru še nepierakstīt - lai pašai neaizmirstas.
Ir viena ļaužu kategorija, ar ko jācenšas nenonākt kontaktā, ja negrib galīgi sapist sev dzīvi (vai vismaz saķēzīt vakaru) - tie ir visi tie, kuri saka: "Man ir augstas prasības pret sevi. Un tāpēc es tādas izvirzu arī citiem."
Protams, viņus nevajag tiesāt, viņiem var neuzkrītoši iebāzt kabatā vai somiņā laba psihoterapeita vizītkarti vai pieminēt viņus savās ikvakara lūgšanās, ja esat reliģiozi, bet ielaist kādu no viņiem savā dzīvē drauga vai mīļākā statusā ir neapdomība un neprāts.

Tikko atskanēja telefona zvans. Esmu pamanījusi, ka ļaunu vēstošie zvani atskan mazliet citā toņkārtā.
Tā bija ekspriekšniece. No Ieslodzījuma Vietas.
- Hihi, zini, cik neveikli sanāca - man nopludināja rakstāmgaldu, un tika sabojāts tavs darba pieņemšanas-nodošanas akts. Tādu, kāds tas tagad ir, uz grāmatvedību nest nevar. Tev vajadzēs šodien vēlreiz ienākt parakstīties.

Un tagad es sēžu, dzeru kafiju un šņukstu, jo mani māc neskaidras aizdomas, ka, līdzko ieiešu tajā šausmu vietā, viņi mani sagrābs, nosēdinās vecajā vietā un nokraus priekšā veselu čupu papīru. Visi ar valsts ģerboni un ES logo. Un man būs jāraksta, jāraksta, jāraksta.

Es zinu, ka nav tiesiska mehānisma, kā mani piespiest to darīt. Es zinu, ka prettiesiskos viņi baidīsies izmantot. Bet man tomēr ir šausmīgi bail.

Izdzeršu, saņemšos un iešu.

Hmmm, man bija licies, ka ekspriekšnieces nopludinātais rakstāmgalds nozīmē sapulces laikā izgāztu minerālūdeni (nu, varbūt vēl šampi, kā jau datumam pieklājas). Izrādās, ka tas nozīmē tekošus griestus un šīgada dāsnās sniega ražas gāzienu pa visu kabinetu.
Parakstot nelaimīgo aktu, atcerējos, ko teicu 30.decembra vakarā, pēc tam, kad biju saarhivējusi dokumentus, sakārtojusi galdu un ielikusi somā savu kafijas krūzi. Tieši pirms man sākās liktenīgā šķavu lēkme, kas nemitējās līdz gada beigām.
Patiesi, patiesi - es, durvis aizverot, nočukstēju: apres nous, le deluges.

Šīgada pirmā viesu uzņemšana beigusies. Dzeru atlikušo šampi, ēdu pārpalikušos pašas taisītos salātus un ar katru mirkli patīku sev aizvien labāk.