![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tikko atskanēja telefona zvans. Esmu pamanījusi, ka ļaunu vēstošie zvani atskan mazliet citā toņkārtā.
Tā bija ekspriekšniece. No Ieslodzījuma Vietas.
- Hihi, zini, cik neveikli sanāca - man nopludināja rakstāmgaldu, un tika sabojāts tavs darba pieņemšanas-nodošanas akts. Tādu, kāds tas tagad ir, uz grāmatvedību nest nevar. Tev vajadzēs šodien vēlreiz ienākt parakstīties.
Un tagad es sēžu, dzeru kafiju un šņukstu, jo mani māc neskaidras aizdomas, ka, līdzko ieiešu tajā šausmu vietā, viņi mani sagrābs, nosēdinās vecajā vietā un nokraus priekšā veselu čupu papīru. Visi ar valsts ģerboni un ES logo. Un man būs jāraksta, jāraksta, jāraksta.
Es zinu, ka nav tiesiska mehānisma, kā mani piespiest to darīt. Es zinu, ka prettiesiskos viņi baidīsies izmantot. Bet man tomēr ir šausmīgi bail.
Izdzeršu, saņemšos un iešu.
Tā bija ekspriekšniece. No Ieslodzījuma Vietas.
- Hihi, zini, cik neveikli sanāca - man nopludināja rakstāmgaldu, un tika sabojāts tavs darba pieņemšanas-nodošanas akts. Tādu, kāds tas tagad ir, uz grāmatvedību nest nevar. Tev vajadzēs šodien vēlreiz ienākt parakstīties.
Un tagad es sēžu, dzeru kafiju un šņukstu, jo mani māc neskaidras aizdomas, ka, līdzko ieiešu tajā šausmu vietā, viņi mani sagrābs, nosēdinās vecajā vietā un nokraus priekšā veselu čupu papīru. Visi ar valsts ģerboni un ES logo. Un man būs jāraksta, jāraksta, jāraksta.
Es zinu, ka nav tiesiska mehānisma, kā mani piespiest to darīt. Es zinu, ka prettiesiskos viņi baidīsies izmantot. Bet man tomēr ir šausmīgi bail.
Izdzeršu, saņemšos un iešu.