Kurvjzieža kontemplācijas

Naudaskoks tomēr ir varen izturīga radība. Pirms kāda laika kaķi, pa palodzi trīdamies, bija nolauzuši vienu zariņu. Iespraudu atpakaļ podā un aizmirsu. Šodien skatos - ne tikai nolauztais zariņs iesakņojies, bet arī divas tā nobirušās lapiņas izmisīgi dzen baltas diegainas saknītes. Ja vēl es par viņu pienācīgi rūpētos, droši vien būtu jau saaudzis birzī, pārņēmis dzīvokli un prasītu no manis īres maksu. Bail padomāt.

Toties traumētā dracēna dzeltina lapas. Zaļo gan joprojām daudz vairāk, bet mana sirds, uz šo skatoties, arvien top skumīga un tramīga.

Ā, un vēl - man nav viedokļa par LR it kā masveida izceļošanu darba meklējumos, jo vienīgais kaut cik personiski pazīstamais cilvēks, ko šajā kontekstā varu iedomāties, ir auksts_entelekt, no regulāri satiekamajiem draugiem un radiem - neviena paša. Varbūt man tas draugu-radu loks kaut kāds īpašs, jo nedomāju, ka žurnālisti TIK ļoti pārspīlē.