Kurvjzieža kontemplācijas

Gaidu ziņu, pēc kuras došos sauļoties, un tikmēr lasu de cibu, arī vecos ierakstus, no pērnā rudens, un tas ir skaistākais, kas pēdējās nedēļās lasīts.

Vienu vakaru, mājās nākdama, atcerējos, ka pirms daudziem gadiem nopietnākā nodarbe šajā gadalaikā bija "lēkāšana ar gumijām", neskaitāmie aizraujošie turnīri gan klases, gan sētas meiteņu starpā. Laba gumija bija pēc iespējas garāka, elastīga un bez mezgliem, savukārt labākie apavi bija bez sprādzītēm sānos - lai neaizķertos.
Šķiet, savos labākajos laikos tiku līdz tam līmenim, kurā visa kombinācija jāizpilda aizvērtām acīm, un līdz tam noteikti bija tāls jo tāls ceļš lecams.
Starp citu, es joprojām atceros visas figūras, kas bija obligātas mūsu sētā. Neesmu gan pārliecināta, vai spēju tās bez kļūdām izpildīt.:)