Kurvjzieža kontemplācijas

Āra gaisam ir pavasara irdenā faktūra, es nezinu, kuri sensori manās gļotādās to uztver bet es to pazīstu nekļūdīgi un topu viegli eiforiska. Zem logiem balto sniegpulksteņi, mani kaķi, vēl rijīgāki un tramīgāki kā parasti.
Par to es mīlu šo laiku, patiesi!

Šarlote sēž pie savas bļodiņas, ķeksē ar nagu ārā barības gabaliņus un ļauj tiem krist ūdens trauciņā. Pēc minūtēm piecām viņa, turpat sēdēdama, vaimanās, ka nav nedz ko ēst, nedz ko dzert - nerūpējas neviens par kaķiem šajā mājā!