Pirmā advente man atnākusi ar trīs dienu nokavēšanos, jo tikai šorīt es ieviesu mājās vainadziņu ar visu sveču komplektu. Un tad man noorganizējās absolūti lieliskas vēlās brokastis ar karstvīnu, kurš pamazām dzisa un pārvērtās par vīna kompotu ar garšvielu smaržām, ar Briseles vafelēm un daudz, daudz mīļuma un laimes, un, jā - tieši tādai jābūt ziemas dienai, kad aiz loga mazliet saules, istabā svece un visiem labs prāts, un nekādas steigas.
Tagad būtu jāsagatavo kursu mājasdarbs un jāieliek marinēties vistu šķiņķīši vakariņām. Nākamgad es noteikti dzīvošu pareizāk, un dienas galvenā ēdienreize man nebūs pēc plkst.21, bet šogad vēl ir, kā ir.
Cita starpā - vakar noskatījos "Mamma mia!", un ar pilnu pārliecību apgalvoju, ka tas ir burvīgi mīlīgs mūzikls, ideāli piemērots sieviešu dzerstiņiem, kad gribas draudzeņu kompānijā pašņukstēt par mirkļa steidzīgumu un no jauna noticēt laimes iespējamībai, mīlestībai, veiksmei, sieviešu draudzībai un mātes-meitas abpusējai sapratnei. Absolūti nepretnciozs, žanram atbilstīgi naivs sižets, skaista daba, skaisti cilvēki, lieliska M.Strīpa, neslikts Brosnans un Fērts, turklāt ABBAs mūzika, pilna bērnības atmiņu.
Rekomendēju. Tikai nevajag pirms tam noskaņoies baudīt Mākslu.
Ja tā padomā - tik ilgi laimīga un bezrūpīga kā šoruden-šoziem neesmu bijusi kopš sešu gadu vecuma. Jo pēc tam mani piespieda iet skolā, un no tā brīža visu laiku esmu piespiedu kārtā uzturējusies starp cilvēkiem, kuri man nepatīk, un darījusi lietas, kuras man riebjas.
Kā varētu būt noformēta tava elle?
Es zinu, ka manējā būs auksta, zobu trīcēšana par kaukšanu stiprāka. Tajā būs švakas dienasgaismas spuldzes izgaismota krēsla, netīri pelnutrauki, izdeguši sērkociņi, un nekādas nojausmas, kas notiek ar tiem, kurus mīlu. Varbūt vēl stipras un nepārejošas menstruālās sāpes, sirds aritmija un iekaisumi deguna dobumos.
Neko ļaunākiu es nespēju iedomāties.
Kas ellē varētu gaidīt tevi?