Kurvjzieža kontemplācijas

labrīt! Man šķiet, ka Jūs rakstāt minorā. Tie daži, kurus palasīju, tie daži, kuri man mīļi.

Lietas, kuras man ir svarīgas, citiem tādas nav. Un nav tajā nekā aizvainojoša. Nē, patiešām .

Ceļojums bijs lielisks - maksimālais ballu skaits jebkurā sistēmā un sastiepta potīte.
S un U ir lieliskas ceļabiedres. Starp citu, man nelielisku ceļabiedru nekad nav bijis, pat sevi es ceļojot paciešu daudz labāk kā mājās.
Armēnija ir skaistāka par skaistu un stipra kā konjaks, bet Gruziju es tomēr mīlu vairāk, neviens, pat Dievs, nezina - kāpēc.
Pa putekļainiem ceļiem mēs braucām arbūzu vedēja busiņā, virs mums saule kausēja kalnus, Ararata baltā krūts spīdēja apvārsnim cauri.
Armēņu mātes - tā ir disciplīna un spēks, un pilni pieliekamie zaptes, pilnas palodzes kaltējamo augļu, vesela armija ieburkotu baklažānu, kabaču, tomātu, gurķu, persiku, zīdogu, kizilogu, un vēl, un vēl, un vēl, un pāri tam visam smaržo kinza, baziliks, ķiploki.
Zemnieki ved uz baznīcām ziedot aunus un gaiļus, priesteris svētī upuri, avots no kalna aizskalo asinis, viss kā daudztūkstoš gadus pirms Kristus.
Ceļa malā mētājas aitādas, ēzeļi pārojas, kazenes briest, bet mēs tikai ejam un ejam, cauri ciematam, kalnā, uz klosteri ar septītā gadsimta mūri un 11. gadsimta freskām.
Tik daudz dzīvības manī sen nav bijis kā šajās divpadsmit dienās.

Un vēl - man pa šo laiku atnācis atteikums. No vietas, par kuru es ceļojuma laikā domāju, ka nemaz jau tik forša viņa nav, ka gribētos. Bet rētas, ziniet, tas uzplēš.