Kurvjzieža kontemplācijas

Jūtos mazliet samulsusi.
Ir nedaudz dīvaina sajūta, saņemot viskvēlākās pateicības un atzinības par to, ka esmu ātri, operatīvi un precīzi izdarījusi to, ko man, stingri ņemot, vajadzēja izdarīt pirms gada - lēni, rūpīgi un pamatīgi, nevis ātri vai reaktīvi, un kā tur nez vēl - tikai tā neizdarīšanu neviens kaut kā nepamanīja.

Uz jumta terases, tās, kas aiz šefa rakstāmgalda, atkal mētājas apkaltis kauls. Nu, nevar būt mans šefs pie vainas, nevar! Es viņu vienmēr uzmanu, kad viņš ir darbā, - nesēž viņš tur, vistu stilbus grauzdams un kaulus pār plecu mezdams, mamoj kļanusj!
Vai tiešām vārnas?
Vai tomēr blēdīgais 17.gadsimta vācu tirgonis?