Tad, kad man steidzīgi vajag kaut ko ļoti svarīgu izdarīt, es sēžu līdz naktij pie kompja, no rīta ceļos divas stundas agrāk un atkal metos pie kompja...lai strādātu, domājat? Nē, - lai klikšķinātu visādas blēņas un nervozētu.
Tfu, cik glups sievišķis!
Bet tomēr es to izdarīju. HA!
Un kad saprāta balss man vaicā, vai trīsarpus stundas, veltāmas šim darbam, nevarēja tikt atrastas kādā jēdzīgākā brīdī, es viņai atcērtu, ka nevarēja vis! Jo jēdzīgākais brīdis nebija Pēdējais Brīdis!
Bet nu gan ir nopelnīta brokastu kafija.
Es zināju, es zināju, es zināju!!!! Vienmēr, kad noticu vīrietim, kurš maigi skatās man acīs, pēc tam pašai jāraud! Tas ir dabas likums!
Un atkal esmu iekritusi. Ka tavu māti, tagad šefs ir nīgrs, demonstratīvi cieš un indīgi izsakās par kompetenci un operativitāti. Nesākšu taču bikli pīkstēt - tas bija viņš, tas bija mūsu jurists, kas šitā man sastāstīja. Esmu liela meitene, sameklēšu to mūdzi un noraušu viņam...kājas!
Kā ir - ja tulkojamais dokuments atsūtīts Wordā, bet atsauces jāmeklē pdf failā - vai un cik lielā mērā tas var ietekmēt tulkojuma paveikšanas ātrumu?
Šķiet, jāaiziet pārbaudīt aizkuņģa dziedzeris. Vai arī bez kādas pārbaudīšanas jāpārstāj dzert brendijs tukšā dūšā un vakariņot krietni pēc pusnakts, iebaudot krietni sapiparotu un sasviestotu kičari.