Kurvjzieža kontemplācijas

Bet labāk lai es esmu dumja nekā žultaina, tas gan!

Tad, kad tev, cilvēkam, ir uznākušas vieglas skumjas un likušas ierakstīt ko smeldzīgu vai mazliet ļaunu, bet nu tā labi saestetizētu - tā, ka pašai liekas pat drusciņ gaumīgi - jā, nu tad arvien komentārā piepišas kaut kāds pedagoģisks idiņš platā smaidā atšieptiem zobiem un sāk citēt kādu svaigi lasītu postkārnegija brošūriņu par pozitīvās domāšanas spēku vai, vēl trakāk, klāstīt, ka Jēzus tevi mīl un atver, tak, sirdi, un ka vispār nav nemaz tik slikti, uz visu vajag paskatīties no gaišās puses, ja! Un tad gan ir tā, ka ņemt mauzeri un vālēt neskatoties un pēcāk apgānīt kapu, lai izjustu kaut nelielu gandarījumu.
Neuzprasieties, cilvēki mīļie, labi?