Kurvjzieža kontemplācijas

AirBaltic ir murmuļi.
Vakar pienāk man satraucošs e-pasts. Ziniet, mainīts Jūsu lidojuma laiks, ja! No Rīgas izlidosit svētdien, 2.marta vakarā, Tbilisi ielidosit (sic!)svētdien, 2.marta rītā!
Kādu brīdi padomājusi, vai nu tā varētu būt, ka lidošu ar laika mašīnu atpagaļgaitā, nāku pie secinājuma, ka, vai nu man jāizlido, kā jau iepriekš plānots, svētdienas vakarā, tikai kādu nenozīmīgu laiciņu agrāk vai vēlāk un jāielido pirmdienas rītā, vai arī situācija mainījusies daudz nopietnāk, un man jāizlido diennakti agrāk - sestdienas vakarā, lai ierastos Tbilisi svētdienas rītā.
Apstākļu noskaidrošana prasīja divus maksas zvanus.
Miniet trīs reizes, vai kāds man atvainojās par kolēģu murmulību.

Par Gruziju laikam jāsāk jau domāt, lai kaut kā to pārciešanas laiku steidzinātu.
Mcheta šoreiz noteikti jāapskata, Gelati - tīri vai kauns, ka tur neesmu bijusi. Kahetijā līkums būtu jāiemet, pie labākajiem vīndariem no pirmsjāsona laikiem, kad vēl Mēdeja nebija uz rietumiem pirmo vīnogulāju atvedusi. Kazbekā gribētos uzbraukt, bet pie jūras arī gribas - gan uz Batumi, gan Kobuleti. Un Akalcikhe, dikti vilina joprojām tieši Akalcikhe ar savām provinciālajām kaislībām, lētajiem šašlikiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem, ko gadījies sastapt.
Liekas, ka atkal jau nedēļai programa par plašu.

Samazināju draugu listi. Visus tāpat nekad nevar izlasīt. Piedodiet, ja.