Kurvjzieža kontemplācijas

Apsmiesit te manas Turgeņeva jaunkundzes nopūtas, nerakstīšu vispār!:)

Mājās nekurina, darbā nekurina, pateicoties tam, ka esmu pārgājusi uz biezo "ziemas" jaku, tikai uz ielas jūtos kaut cik ciešami.

- Un kā pie Jums ir ziemā? - es jautāju Namikam, vērdamās uz trīsdesmitgrādu tveicē ņirbošo Vidusjūru.
- Auksti, - viņš sarauca pieri. - Uz balkona sēžot, džemperis jāvelk. Drošības pēc pat kamīnu esmu iemūrējis, bet šajos divos gados vēl nav nācies iekurt.

( ...Māj selgā bura...nu, labi - nemaz ne vientulīga )

Reizēm liekas, ka rakstīt vajag tikai zem actiņas.

Brain.lv mani šodien samulsināja. Biju jau paradusi ar vieglu nopūtu samierināties, ka Kūzas Nikolajs tiek daudzviet dēvēts par Kuzanski, taču fon Kūss nenoliedzami skan iespaidīgāk.

( mazliet kalnu )

Bet vispār briesmīgi iedomāties. Ja es, piemēram, izdomātu pieņemt darbā kādu vešerieni-trauku mazgātāju un pēc tam, pamanījusi, ka viņa diez ko lāga man to māju nepucē, atlaistu - un tad tiesa man piespriestu to sievišķi līdz mūža galam uzturēt! Jo, redz, viņa, nabags, neko citu darīt nemāk, un neviens cits viņu arī par vešerieni negrib!
Jā, nu es arī laikam drīzāk to Palermo killeru mēģinātu sarunāt.