Kurvjzieža kontemplācijas

Nav jau pasaulē tikai lietus un nepatikšanas, šorīt pastkastītē, piemēram, bija jaunais "National Geographic".

Grūti atminama mīkla - kāpēc Korsikas ceļojums man patika labāk nekā Sicīlijas. Salas - kaut arī ļoti atšķirīgas un tālabad nesalīdzināmas - abas ir satriecoši skaistas. Kompānija abas reizes tā pati un pilnīgi lieliska, nekādu kašķu, nekādas ņerkstēšanas. Saules pietiekami, iespaidu arī. Tas vien, ka maijs Sicīlijā ir jūtami aukstāks nekā jūlijs Korsikā, protams, bija nepatīkams, taču ne tik ļoti nozīmīgs fakts.
Taču tās brīvības un spontanitātes, kas mani apbūra Korsikā, Sicīlijā nebija. Varbūt mēs pārāk apņēmīgi īstenojām Programmu? Jo visas programmas un paredzamie scenāriji, kā zinām, ir no Sātana, jo īpaši ceļojumos. Varbūt patiešām pietrūka dedzinošas saules virs galvas un izdegušas zāles čaukstu zem kājām? Bet pietrūka. Kaut kā pilnīgi noteikti pietrūka. Jo tagad, rudenī, man nešilierējas Sicīlijas bugenviliju rēgi, kamēr no Korsikas netiku vaļā līdz nākamajai vasarai. Varbūt pat - līdz šim brīdim.

Duriki! Toč, duriki!:p

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/109140
(via porcupine)