Allažiņ esmu zinājusi, ka nav nekā labāka par NVO. Atbildības - nekādas! Tiesības - teju neierobežotas! Vienīgā funkcija - slaukt piķi un gānīt valdību & stulbos ierēdņus, ik pa laikam piesaucot "visu civilizēto pasauli", kurā, izrādās, "šis jautājums jau sen tiek risināts".
Laikā, kad pati pārstāvēju ierēdniecību, pieļāvu, ka interpretēju subjektīvi. Šobrīd, būdama barjeras otrā pusē, zinu, ka nebiju kļūdījusies. Veiksmīgi jaucu cinismu ar pašironiju - nekad mans žults līmenis nav vēl bijis tik augsts.
Un tad pienāk kāds stulbs un ļauns brīdis, kad nevilšus atklāj, ka visu to daudzo lietu vietā, kuras tev šķiet vērtīgas un interesantas, šķied laiku, darot ko nevērtīgu un notrulinošu, piemēram, reģistrē un rediģē nevienam nevajadzīgus dokumentus, slauki putekļus, pērc kurpes, lasi "Ievu" un skaties "Panorāmu". Tavs vārdu krājums samazinās katru dienu, spējas uztvert un analizēt informāciju - katru stundu. Bet kaut kas tajā visā ir sasodīti ērts.
Jāpiezīmē, ka sekretāre ģērbjas un krāsojas vēl maucīgāk nekā es, turklāt ir par mani astoņus gadus jaunāka. Tomēr jurists divdomīgus jociņus darbavietā bārsta, tikai runājot ar mani. Šodien sapratu, ka tas mani drīzāk kaitina, nekā glaimo. Vecums.
bet cita starpā - svētdien skatījos arī filmas. "Apokalipsi", pilnu skaisti zaļiem džungļiem, krāšņi seni indiāņi skrien, asinis šļācas, mazliet vēstures, mazliet drāmas, visu laiku gribas, lai Labais Puisis aizbēg no sliktajiem vajātājiem un izglābj savu grūto sievu un mazo bērnu, un, re - tā arī notiek! Kas to būtu domājis!
Toties "5 X 2" ir Ozonam neraksturīgi nesamākslota. Skumīgs stāsts par to, ka viss nāk un iet. Mazliet melu, mazliet pieķeršanās, viss, kas notiek starp cilvēkiem tik trausls. Tipiski franciski. Netipiski režisoram.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
