Kurvjzieža kontemplācijas

Sūrā cīņā starp Bukaresti un Lisabonu vasaras nogalei, uzvaru izcīnījusi Lisabona. Sasodīts, kad lai es atrodu laiku un naudu Vidusāzijao?

Ticu, ka cilvēkiem, kuri staipa līdzi ap 30 lieku kilogramu, manas problēmas varētu šķist smieklīgas. Un tomēr - kā es ienīstu tos piecus kilogramus! To pieclitru burku, pilnu nešķīstības, kas liek manai sarkanajai kleitai izskatīties pēc uzspīlētas lupatas, kas neļauj man moži spriņģot apkārt īsajos kostīmbruncīšos un karina riepu pāri džinsu zemajai jostai! Ienīstu, ienīstu, ienīstu!
Un vispār - ja tev ir 30 kg balasta, tad pēc divām nedēļām rīta skriešanas un vēderpreses vingrinājumu, tu jau mani kādus rezultātus, kas iedvesmo turpmākai cīņai. Bet tā nolādētā pieclitru burka paliek ļumoša un nesatricināma!

Jāpiezīmē, ka pēdējo reizi šādas svara problēmas man bija stulbajos astoņpadsmit, un tad es biju tikpat pinkšķīga un aizkaitināma kā tagad. Kaut kā iet rokrokā tās nejēdzības, tā nu viš ir, un skaistums, tāpat kā nesmukums nāk ārā no iekšām, lai kā mēs par to nevīpsnātu.
Galu galā - pirms pieciem gadiem nedz tie babuļi, kas man laipnīgi precēties novēl, nedz arī tā stulbā govs, kas medaini apjautājās: "Ak tad doktora grāda tev nav? Nu, bet vismaz maģistrantūra taču pabeigta?" mani nesatrauktu vairāk par sūdumušām. Bet tagad - lapsenes, lapsenes...