Ja nebūtu mazliet jāpastrādā, šī būtu absolūti lieliska diena. Bet tagad es to šķiežu, sēdēdama un domādama, ka ļoti, ļoti vajag mazliet pastrādāt, un tāpēc nevaru ķerties klāt nekam patīkamākam. Un tā tā dzīve paiet.
1. Aprīlis 2007
Un vispār, lai Gulčatajai, vai kā nu to sievišķi sauc, laba veselība! Nevaru vien pārstāt tīksmināties par jaunajiem matiem - pavisam cita cacošana, ja var tā nevērīgi atsviest krēpes pār plecu! Pie viena gan atklāju, ka neprotu ar jaunieguvumu pienācīgi apieties. Ne es jēdzu tik garus saspraust, nekā, manas ierastās sprādzes nav tādiem domātas. Turklāt ar mazgāšanu un kopšanu būs trīsreiz lielāka ņemšanās, lai šie nepārvēršas fanijas aprakstītajā saru buntē. Pat ķemmēšanās vairs nenozīmē - no rīta izbraucu suku caur matiem un gatava gājēja!