Tas, ka es Cibā nerakstu par seksu, nenozīmē, ka man tā nav. Ja nu kāds gadījumā nodomājis.
Tā, kura neiegāja aizliegtajā istabā, viņa netika nogalināta, kā Jūs varbūt domājat. Viņa nomira mokošās ziņkāres dēļ. Vispirms kļuva īgna, kašķīga, tēloja orgasmus, tad vispār pārtrauca mīlēties, iegrima neauglīgās skumjās, pārstāja lasīt grāmatas, pārstāja krāsoties un ieveidot matus. Visbeidzot viņa vairs necēlās no gultas, bet gan vadīja dienas, asarainām acīm blenžot griestos un domājot, kas gan atrodas tajā istabā, tur, gaiteņa galā, un kāpēc gan viņai tur ieeja liegta. Ar katru dienu viņa kļuva pelēkāka, klusāka un vārgāka, līdz beidzot nomira pavisam.
Un morāles, ziniet, nekādas!
Kā mūsdienu Latvijā iespējams diskriminēt grūtnieci?
Vārnai līdzinos vairāk vai zosij?
Starp citu, pieaug izmisušo iestāžu skaits, kuru sūtītie faksi bankai pāradresējas uz mana kolēģa telefonu. Lattelekom bezpalīdzīgi rausta plecus un sola visu nokārtot. Izstāstīju šefam versiju par vācu tirgoņa garu un lūdzu, lai viņš kā inženierzinātņu doktors paskaidro, vai plazmas matrica var radīt vērpeti decimetru viļņos. Šefs kādu brīdi klusībā rēķināja, tad atzina, ka nespēj pierādīt pretējo.
Varbūt rēgs vēlas šķīvīti piena?
Un tagad man ir ļodzīgs zābaka papēdis - tāds, kas pusceļā līdz mājām var nolūzt.
Un vispār viss ir stulbi un ļoti bēdīgi, bet, tā kā kaķis ir badā un tas ir svarīgāk par visu stulbo un bēdīgo, es tūdaļ klibošu mājās.