Kurvjzieža kontemplācijas

Ir cilvēki, kurus nedrīkstu laist sev tuvumā ne virtualitātē, ne tajā otrajā dzīvē, jo viņi spēj mani izprovocēt uz pilnigi absurdiem strīdiem - piemēram, par to, vai esmu vai neesmu blondīne, - līdz es pēkšņi atklāju, ka putām uz lūpām mēģinu atspēkot līdz idiotismam neloģiskus argumentus, kas balstīti pilnīgā faktu trūkumā, un turklāt jūtos bezspēcīga. Situācija, protams, smieklīga - vismaz pēcāk, retrospektīvā. Taču pati iesaistīšanās šajos strīdos diemžēl draud ar strauju pārvēršanos vulgārā, kašķīgā mātītē, kādas man nekad nav patikušas. Turklāt tādu uz Zemes jau ir pietiekami daudz, lai mans un katra godīga pilsoņa pienākums būtu izvairīties no šādu būtņu skaita palielināšanas.
Līdz ar to, kamēr nebūšu iemācījusies savaldīt savus iekšējos dēmonus un neatsaukties iespējai pastrīdēties, vai Avicenna gadījumā nebija jūdaismā pārgājis budists un kamēr mani varēs aizvainot publisks pasludinājums, ka man nav ne jausmas, ko nozīmē būt sievietei, putām, puvumam vai puķkāpostam, mani kontakti ar dažām personām būs ļoti ierobežoti.

Oummmmmmmmmmmmmmmmmmmmmm...

Šķiet, manī šodien kaut kas ir gājis bojā. Nē, ne lentenis vai kas tamlīdzīgs, ko Jūs tūlīt piesauksit, bet gan nerealizējusies ķēkša!