Kurvjzieža kontemplācijas

Kad domāju par daudzajiem man piemītošajiem aizspriedumiem, nedaudz izbrīnīta konstatēju, ka tie nav dzimumneitrāli. Piemēram, sieviešu māņticība un nekritiska pieeja tā saucamajām ezoteriskajām būšanām - nu, tur visa tā brošūriņās apkopotā vāvuļošana par enerģijām, egregoriem un citām figņām - man šķiet daudz vairāk pieņemama. Vismaz es neredzu nekāda pamata apšaubīt katras pseidomistiski ievirzītās dāmas prāta spējas un apriori izslēgt iespēju draudzēties ar viņu. Savukārt, vīrietis, kurš pilnīgi nopietni man stāstītu par vingrinājumiem čakru virināšanai un auru spodrināšanai vai aicinātu veikt testu, kas palīdz noskaidrot acu krāsu iepriekšējā inkarnācijā...ui, šitādu kairinājumu mani mazie verbālās indes dziedzerīši nespētu turēt! Īpaši pēc viena kokteilīša.

Laikam tas ir kāds no krietnajiem aizsargmehānismiem, ko Dabasmāte devusi līdzi pūrā, lai ierobežotu frīku pavairošanu.

Bet no tipiskajām sieviešu māņticībām mani jo īpaši kaitina vien tā par nedzimušo bērniņu dvēselēm, kuras plivinās savā preeksistencē kaut kur pa astrālu, noskata potenciālos vecākus kā pēc kataloga un tad IZVĒLAS.