Kurvjzieža kontemplācijas

Domenika, mana māsa, ja reiz ir pienācis salnu laiks, tas nozīmē, ka Tavas uzturēšanās laiks šajā dīvainajā vietā ir gandrīz pusē. Nedomā tikai par to, ka Tev vēl jāpagūst salabot zobi un apmeklēt masāžas, izmantojot šīs iestādes piedāvāto apdrošināšanu. Daudz vairāk domā par to, kādu lielisku rūdījumu Tavs lepnības pārņemtais gars še iemanto. Kur vēl labāk Tu apgūsi pazemību un pieticību kā šajā vietā, kur nevienu neinteresē Tava izglītība un dotības, bet kur Tu nemitīgi sastopies ar nepieciešamību apliecināt īpašības, kas pretējas Tavai dabai - piemēram, precīzumu un rūpīgumu? Kur vēl biežāk Tev gadīsies iespēja pārvarēt savu pretimrunāšanas tieksmi un pakļauties cilvēkiem, kuru intelekts Tev pat drudža murgos neraisītu cieņu?
Mīļā Domenika, Tu zini, ka, nebūdama reliģioza, nevari gremdēties askēzē nevienas doktrīnas adeptiem domātā klosterī. Tāpēc nešķied šeit vadāmo laiku! Izbaudi to un audz!

Vakar, laizot bērnības traumu atstātās rētas, dzirdēju frāzi: "Vecāku uzdevums bija dot mums dzīvību. Viss pārējais ir bonuss." Sasodīti eksaltēti, bet patiesi.

Ai, Jūs atkal mani nesaprotat, ieraušos sevī un lepni klusēšu.

Mīļā meitene, Tu esi tik naiva un viņš Tev sagādās sāpes!
Ja pateikšu, viņa man neticēs, es zinu.