Kurvjzieža kontemplācijas

Jāsaņemas beidzot, japārtrauc vārguļošana un ar joni jāmetas visos uz vēlēšanu laika dullumu pārtrauktajos darbos.
Žēl, ka naudas pelnīšana manī neraisa azartu. Es ļoti labi saprotu cilvēkus, kuri pavelkas no iespējas nopelnīt tagad tik, pēc mirkļa vēl vairāk, izdomāt sasodīti labu kombināciju, kuras rezultātā kontā iebirs vispār šitik... Es arī tā gribētu domāt un justies. Bet man nesanāk. Vismaz ne pietiekami, lai es tajā ieguldītu gana daudz laika un enerģijas.

Man ir kolēģis, kurš pārcilāja "Stikla pērlīšu spēli" un noteica: smaga literatūra. Nē, viņš nedomāja grāmatas masu.
Cita kolēģe reiz izteicās, ka Tarantīno filmas viņai liekas pārāk intelektuālas.
Es neesmu snobiska, - esmu gribējusi uz to pretendēt, bet sapratusi, ka nevaru atļauties - tomēr, ko šādu dzirdot, man ļoti gribas prom no šejienes, prom, prom, prom!

Ja dzīve man patiks mazliet vairāk, es spēšu bez iekāres domāt par ēdienu. Reizēm man liekas, ka vienīgais iemesls, kāpēc es ēdu, ir fantāzijas trūkums.