Vakar vēroju, kā balodis tekalē pakaļ balodei. Šī neko. Šis uz brīdi paskrien sāņus. Atgriežas ar zariņu knābī. Nopietni Nolūki, ziniet.
Kafiju apmaksā darba vieta, bet, lūk, vīnu gan katru dienu pērkam paši...
nez, man - humanitārai, ne visai apdāvinātai sievietei - vieglāk būtu izmācīties par feldšeri vai radiotehniķi?