Starp citu, ja es būtu vecs, vecs onkulis, izbijis leģionārs, kāds tagad būtu mans vectēvs, būtu viņam gadījies no kara atgriezties, man noteikti būtu par to pseidopatriotismu kāds skarbs vārds sakāms. Bet tagad man, ļoti dzīvam sievišķim pašā mūža viducī, ziniet, ir ļoti daudz svarīgāku lietu. Un martā būs vēl vairāk. Un tā tik daudz vārdu nepateikti paliek...