Kurvjzieža kontemplācijas

Leduspuķaina rūts un ziedoša alpu vijolīte. Banāli līdz šķebīgumam, bet man patīk. Raisa tādu saldsērīgu noskaņu kā Andersena pasakās. Laikam tāpēc, ka atgādina bērnību - vecmāmuļai vienmēr uz palodzes bija alpu vijolīšu podiņš, janvāra beigās tās ziedēja, arī uz manu vārdadienu, viešot gan tīkamo "ir-svētki-būs-dāvanas" sajūtu, gan arī priecīgo atskārsmi, ka ziema jau pāri pusei.

Reizēm man šķiet, ka, ja es būtu vīrietis, es dzīvi mīlētu mazāk. Sievietei vispār mīlēšana padodas vieglāk, neatkarīgi no objekta.

"Apollo" ziņu par Kargina laulības šķiršanas prāvu ievietojis sadaļā "izklaide". Nu ja.

Reizēm man liekas, ka es esmu nejauka tikai tad, ja pret mani analfabētiski nepareizi izturas.

Jā, nu sapņoju es viennakt, ka darba meklējumos esmu aizklīdusi līdz kādai izdevniecībai - kaut ko it kā rakstīt, it kā tulkot. Aizpilda blonda meituiņa līguma veidlapu, ieraksta manu vārdu, uzvārdu. Tad nosaka, - Dzimšanas gadu gan ierakstiet pati. Es nespēju pēc skata noteikt - Jums 44 vai 45.
- Nav man ne 44, ne 45, - es sašutusi iebrēcos.
- Āaaa, - blondīne ieinteresēti paskatās. - Vairāk, ja? Esat labi saglabājusies.

Es šausmās pamodos.