Kurvjzieža kontemplācijas

Vēlme mainīt darbu pamazām pāraug apsēstībā. Nu jau man ir sajūta, ka, ja es to šomēnes nepaveikšu, mani pametīs visi tuvie cilvēki, pat māte, par draudzenēm un mīļoto vīrieti nerunājot, āda apkritīs ar kraupi un augoņiem, es ieslēgšos istabā un nomiršu.
Kam tad vajadzīga čīkstoša lūzere, vai ne?

Šķiet, ir sava līdzība darba meklējumiem un centieniem iepazīties ar precību sludinājumu palīdzību. Tāda pazemojoši bezpalīdzīga atzīšanās, ka "es, lūk, baigi gribu, bet mani gan diezko negrib..."

Jā, bet mēs taču katrs zinam vismaz vienu cilvēku, kurš zina vismaz vienu cilvēku, kurš superīgāko darbu vai Lielo Mūža Mīlu atradis tieši ar sludinājuma palīdzību.

Ir mazliet pārsteidzoši, ka septiņgadīga meitene tieši tevi nosaukusi kā vienīgo vēlamo pretendenti uz krustmātes statusu. Pēc tam, kad esi sevi skaidri un nepārprotami deklarējusi kā pārliecinātu vecmeitu, kas nejūsmo par bērniem. Vēl pārsteidzošāk ir uzzināt pamatojumu: "Viņa vismaz kaut ko sajēdz no datorspēlēm!"